Teiksma par spamu.

(Komentāri: 82) 05.08.04. 12:41 (jautrības)

Šī diena sākās gluži tāpat kā diena pirms šīs un diena pirms iepriekšējās. Garlaicības mākts, es mēģināju iedziļināties dažādās valstsvīru izgudrotās paragrāfu viltībās, kad mana diena tapa nekavējoties un pilnībā izglābta.
Manā pastkastē iebira vēstule, kuras autors apgalvoja, ka SIA MicroSoft izseko manu pastu, izmantojot caurumu e-pasta programmā, un ka, ja es pārsūtīšu šo vēstuli tālāk, es saņemšot no A.god. B.Geitsa k-ga 17.50 USD par katru pārsūtīto vēstuli.
Lai nu tā būtu.
Es vienkārši atcerējos, ka pavasarī kaut kas tamlīdzīgs ar mani jau notika un savu atbildi uz šādu vēstuli es izteicu Šulca lapas komentāros. Nolēmu izlikt šeit, tā teikt- vispārējai apskatei un biedinājumam.


Ak, e-Rīgas ļaudis, jel, labie!

Teikšu Jums teiksmu
Par laikiem, jo seniem
Un spamu, jo sāpīgo.

Reiz sensenos laikos
Bija man paziņa jauka,-
Daiļa no dvēsles
Un augumā šmauga.

Daudz reižu viens otru manījuši bijām
Un runas veduši, līdz vakara mijkrēslī
Mēs beidzot e-pasta adreses mijām.

Un Ziemsvētku dienā,
Tik saltā un skaistā,
Es radu pasta kastē savā,
Vēsti no daiļās.

Sirds nodrebēja trīsās
Un nojautās saldās,
Bet pasts rādījās
Slikts esam jo gana –
Tautā dēvēts par neganto „spamu”.

Nīgru prātu es ekrānā vēros,
Kur mori nešķīsti ap eglīti pērās.
Un slavēja tie Kunga nākšanu pie Izraēļa tautas,
Bet man tikai jānosūta šī vēsts esot
Tautiešiem trīsdesmit sešiem
Un laimes man neizmukt dzīvē vairs šajā.

Un niknumā situ es pirkstu pa „Del”
Un peistoju viņai, jel, pretī vēsti šo sūro:

„Sveikiņi, mani sauc Basmati Kazārs. Es ciešu no retām un nāvējošām slimībām, sliktām atzīmēm manos gala eksāmenos, ārprātīgas nevainības, bailēm tapt nolaupītam un bailēm no tā, ka man izdarīs anālo nāvessodu uz elektriskā krēsla, un visvairāk es ciešu no vainas apziņas, ka neesmu forvardējis 50 miljonu nolāpītu ķēdes vēstuļu [čain letters], ko man nosūtījuši cilvēki, kas patiešām tic, ka ja tu tās pārsūtīsi tālāk, tad nabadzīga 6 gadus veca meitene no Arkanzasas, kam krūtis aug uz pieres, saņems pietiekoši daudz naudas, lai nooperētu tās nost, pirms viņas tizlie amerikāņu sencīši pārdos viņu ceļojošam kropļu šovam.

Vai tu patiešām tici, ka Bils Geitss taisās maksāt tev un visiem pārējiem, kas pārsūta "viņa" e-mailu, pa 12.00 $? Cik īsti stulbs tu esi? Ooooh, paskat tik! Ja tu lasīsi tālāk šo vēstuli un iedomāsies kādu vēlēšanos, tevi ir garantēta kniebšanās ar visām Playboy modelēm pēc kārtas izvēles secībā!

Sūdu bedre, vienvārdsakot. Tātad pamatā, šī vēstule ir liels EJ DIRST visiem cilvēkiem tālajā pasaulē, kam nav nekā labāka ko darīt, kā pārsūtīt man idiotiskus Čain Letterus. Varbūt mazie ļauni čainletteru rūķīši pa nakti ielavīsies manā dzīvoklī un sadistiski izvaros mani, jo es neesmu turpinājis čainletteri, ko iesāka Jēzus 5. gadsimtā pirms mūsu ēras un ko ieveda šai valstī Mayfloveras svētceļnieki, un, ja šī ķēdes vēstule turpināsies līdz 2000. gadam, tad tā iekļūs Ginesa rekordu grāmatā kā ilgākais nepārtrauktais stulbības un idiotisma periods. Ejiet, ka jūs visi dirst.

Ja tu taisies kaut ko pārsūtīt, sūti kaut ko nu vismaz mazliet interesantu. Es esmu redzējis visus šos "pārsūti šo vēstuli 50 saviem tuvākajiem draugiem, un šī nabaga salauztā cilvēka parodija kaut kādā veidā saņems nelielu naudiņu no kādas augstākstāvošas būtnes" ap 90 reizēm. Man pie pakaļas. Izrādi mazliet inteliģences, un padomā, ko tu īsti iegūsti, pārsūtīdams šo vēstuli. Ir iespēja, ka tikai savu nepopularitāti. ”

Un gāja nedēļas, dienas,
Un nebija vēstis no viņas
Nevienas.

Tad mēnešus pāris pēc negantā spama,
Es saņēmu vēsti, vai pat nē - tās bij’ lamas.

Par zemisku dēvēts es tiku no sirds
Un gānīta dzimta līdz augumam trešajam mana.
Es esot nejūtīgs vilkača bērns,
Kam sirds netrīc par meiteni ar krūtīm uz pieres.
Es esot ļaunums bez vārda,
Kam nerūpot sērdieņi Kenijā tālā.

Es gribēju pretī teikt vēl šo par vēsti tik daudz,
Bet vārdi vairs nenāca pār lūpām man,-
Tik salts es kļuvu un velnišķi ļauns.

Vairs netrīc man sirds, kad redzu zēnu mazu,
Kam māte nepērk saldumu kādu.
Vairs neceļas roka aizstāvēt vājo,
Jo zinu, ka spams ir visu vājo un nabago sargs.

Un tagad, nakts tumsā, pa Vecrīgu klīstot,
ir retais tas ubags, ko kājām es nesitu bargs.

Lai teiksma šī nemirst un
Stāstīta tiek pa pasauli plašo
Un cilvēki iemācās atšķirt ļauno no labā
Pēc rindiņas vienas, jel, Subjekta laukā...


Teikts no Snow, Rīgā, Tā kunga 2004.gadā.