Triceklis

(Komentāri: 98) 23.09.04. 12:27 (jautrības)

Latvijas nacionālā zemestrīce atsauca man atmiņā senu Avoriaza stāstu. Rakstu pēc defektīvas atmiņas.


Bija laiks, kad nezināmu spēku dzīts biedrs Avoriazs nonāca mītiskā Āfrikas piekrastē esošā Alžīrijas valstiņā. Tā teikt, gan atpūsties, gan pasauļoties, gan franču valodas zināšanas uzspodrināt. Visa cita starpā viņam tur nācās arī mazliet piestrādāt kādā padomju armijas daļā.

Gadījās šad tad arī viņiem tur zemestrīces. Nu tādas kā mums. Varbūt vienīgi biežāk. Cilvēki jau bija pieraduši pie šiem dabas untumiem un īpašu kreņķi neķēra. Visi jau labu laiku iepriekš zināja, kas darāms, kur skrienams un kas glābjams.

Bija daļā viņiem puisietis, kas nodarbojās ar cēlo mašīnrakstīšanas pienākumu pildīšanu. Sēdēja savā nodabā pirmajā stāvā un ķēzīja papīrus ar, viņaprāt, būtisku informāciju. Puisim jau bija pierasts, ka laiku pa laikam notika kaut kādas ar zemes trīcēšanu saistītas kataklizmas. Lai neciestu no krītošām lampām vai dzelzs skapjiem, puisim bija izstrādājies reflekss ņemt padusē savu rakstāmmašīnīti un doties durvju vai loga virzienā.

Gāja laiks un dzīve ritēja savā nesatricināmajā mierā. Pēc mēneša vai diviem (kas nav tik būtiski) notika mašīnrakstīšanas divīzijas dislokācija no pirmā stāva, šķiet, uz trešo. Un te nu jautrajiem kolēģiem ienāca prātā nabaga puisi nopietni izjokot.

Kādā siltā un saulainā vasaras dienā, kad puisis bija iegrimis savā rakstāmmašīnā un vienīgais, kas nodarbināja viņa prātu bija krievu valodas pareizrakstības likumi, istabā nemanāmi ieslīdēja divi puiši. Avoriazs noslēpās aiz dzelzs skapja, bet viņa priekšnieks, klusītēm kā pelīte, piezagās pie krēslā sēdošā.

Sagaidījuši, īsto brīdi, Avoriazs sāka purināt dzelzs skapi, bet viņa priekšnieks - sēdošā krēslu, tādējādi radīdami istabā atmosfēru, kuru varētu piedēvēt mērenai zemestrīcei. Mašīnrakstītājs, tā arī īsti nesaprazdams, kas notiek, pēc veca pieraduma pasita savu rakstāmmašīnu padusē un, tāpat kā sēdējis, ceļos saliektām kājām, strauji tipināja gaiteņa virzienā. Neizturējis skata komiskumu Avoriazs sāka nevaldāmi smieties. Puisis noprata, ka ir nežēlīgi izjokots. Priekšnieks, savukārt, pēc dabas sadists būdams, bija gatavs Avoriazam seju sasist un nikni caur zobiem šņāca: “Ti pidaras! Ja ž' hotjel posmotretj kak on s tretjego etaža prigatj budet"...